Thẻ đăng ký nghĩa vụ quân sự Thế Chiến II của Huddie Ledbetter.
Thẻ đăng ký nghĩa vụ quân sự Thế Chiến II của Huddie Ledbetter.

ASV militārā iesaukuma vēsture

  1. gadā amerikāņi cieši sekoja līdzi ziņām par nacistu bruņoto spēku iebrukumu lielākajā daļā Eiropas, kamēr Japāna agresīvi izmantoja savu armiju Austrumāzijā. Sabiedrības viedoklis ASV strauji mainījās no izolācijas uz militāru rīcību pret Ass valstīm – Itāliju, Japānu un Vāciju.

  2. gada 16. septembrī prezidents Franklins D. Rūzvelts parakstīja Selektīvās apmācības un dienesta likumu, kas pazīstams arī kā militārā iesaukuma likums. Likums noteica, ka visiem vīriešiem vecumā no 21 līdz 45 gadiem jāreģistrējas militārajam dienestam. Lai gan kara laikā bija notikušas iesaukšanas Revolūcijas kara, Pilsoņu kara un Pirmā pasaules kara laikā, šī reģistrācija bija atšķirīga. Tā bija pirmā reize, kad valsts ieviesa obligātu militāro reģistrāciju miera laikā.

Pēc Japānas negaidītā uzbrukuma Pērlhārborai, Havaju salās, 1941. gadā, Kongress grozīja likumu, pieprasot, lai visi vīrieši vecumā no 18 līdz 64 gadiem, kuri ir pietiekami veseli, reģistrētos vietējā iesaukšanas padomē, lai dienētu armijā Otrā pasaules kara laikā un sešus mēnešus pēc tā. Tomēr praksē iesauca tikai vīriešus vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Kara laikā caur iesaukumu armijā, flotē un jūras kājniekos tika iesaukti vairāk nekā 10 miljoni vīriešu. Tomēr lielākā daļa dienējošo, kā arī daudzas sievietes, brīvprātīgi pieteicās dienestam.

Daudzi vīrieši, kas bija pārāk veci vai invalīdi, bieži dienēja aizmugurē, veicot svarīgu darbu fermās un rūpnīcās. Sievietes arī aizstāja vīriešus rūpnīcās, kad viņi tika nosūtīti uz ārzemēm karot. Militārā iesaukšana tika saglabāta līdz 1973. gadam, ieskaitot laiku, kad miljoniem vīriešu tika iesaukti Korejas karā un Vjetnamas karā. Starp slavenībām, kas tika iesauktas pēc Otrā pasaules kara, bija dziedātājs/aktieris Elviss Preslijs un beisbola zvaigzne Vilijs Mejs.

  1. gada 1. jūlijā militārā iesaukšana oficiāli beidzās, un tika izveidoti pilnībā brīvprātīgie spēki, kas turpina pastāvēt līdz mūsdienām. Tagad valsts bruņotajos spēkos dien tikai brīvprātīgie vīrieši un sievietes. Aizsardzības ministrijas vadītāju vidū valda vienprātība, ka pilnībā brīvprātīgie spēki darbojas labi un piesaista talantīgus, fiziski spēcīgus un motivētus ASV jauniešus.

Comments

No comments yet. Why don’t you start the discussion?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *